džanīt, džanīt, izglīto mūs!

by

pastāsti lūdzu (izvērsti populārzinātniski) par pēdējā vīkenda notikumiem finanšu pasaulē! Kas mūs tagad sagaida? Cik drīz jāgatavo zelta šprice?

Advertisements

Birkas: , ,

12 Atbildes to “džanīt, džanīt, izglīto mūs!”

  1. dzivoklis Says:

    jāāāāā jāāā, džanīt, pastasti mums un citiem!!!

  2. dzanis Says:

    Incanti, kapēc šitais ieraksts ir iefailots zem jurģatēka, bet jautā man?! hmmm…

  3. dzanis Says:

    Nu tad tādā cēloņsakarību secībā ātri pārstāstīšu notikumus

    Pēdējās nedēļas laikā finanšu tirgi piedzīvoja trīs upurus – divas no top 5 ASV investīciju bankām pazuda no tirgus un pasaules lielākā apdrošināšanas kompānija AIG [American Insurance Group] (pēc dažiem novērtējumiem tā ir lielākā finanšu kompānija pasaulē un 18. vispār lielākā kompānija).

    Kapēc: abas investīciju bankas bija [netieši] aizdevušas naudu cilvēkiem, kas to nespēj atdot. AIG arī bija darījusi to pašu, kā arī šī kompānija apdrošina lielu daļu no visiem ASV un Eiropas kredītiem, kas finanšu problēmu ietekmē kļuva ‘slikti’.

    Kas notika: Šo pirmdien viena investīciju banka (Lehman Brothers) paziņoja par bankrotu un otra (Merill Lynch) paziņoja, ka par lētu naudu (50 mljrd$) ir pārdevusies komercbankai (Bank of America).
    AIG arī bija uz bankrota robežas, bet ASV valdība nolēma, ka tā ir ‘too big to fail’ un šo uzņēmumu nacionalizēja (aizdodot 85 mljrd$ pret 80% akciju). AIG bankrota gadījumā, bez apdrošināšanas paliktu ne tikai mašīnas un mājas ASV un Eiropā bet arī simtos miljardu vērti aizdevumi bankām un uzņēmumiem, kas savukārt radītu baigo stresu par riskantajiem aizņēmumiem.

    Kas notiks: Tiešās un noteiktās sekas ir un būs, ka (A) visi, kam bija ieguldījumi Lehman Brothers zaudēs naudu, to skaitā arī Latvijas Hipotēku bankai bija pāris miljonu ieguldījumi, kā arī Zviedrijas bankai Swedbank (mūsu hanzenes mamma) bija lieli ieguldījumi šajā investīciju bankā, kas daļēji tagad izkūp gaisā. Un (B) pārējās bankas baidīsies viena otrai aizdot naudu, kā rezultātā celsies procentu likmes un visi, kam ir kredīti maksās vairāk procentu maksājumos. LIBOR jau vakar pieauga līdz rekordam pēdējo gadu laikā.

  4. dzanis Says:

    Netiešās sekas:
    Pirmkārt, tālāk ir bažas par abām palikušajām investīciju bankām (Goldman Sachs un Morgan and Stanley), cik lielos sūdos tās ir;
    Otrkārt, visiem ir bažas par rindu citu lielu finanšu institūciju ASV un Eiropā, ka tās var tālāk bankrotēt (šonakt Lloyds izglāba Lielbritānijas lieāko hipotekāro aizdevēju HBOS no bankrota);
    Treškārt, tālāk finanšu tirgi bažījas, kā tas atsauksies uz pārējiem uzņēmumiem un visas pasaules biržu indeksi šonedēļ ļoti nokritās;

    Globāli tās visas ir sliktas ziņas, jo vedina uz tendencēm kredītprocentu kāpumā (kas savukārt samazina investīcijas, patēriņu un uzņēmumu rentabilitāti) un paaugstina visas ASV finanšu sistēmas risku.

  5. dzanis Says:

    Man tajā visā īpaši interesanta liekas AIG glābšanas morālā dilemma ar ko jāsaskaras ASV Federālo rezervju džekiem:

    No vienas puses, ja šo uzņēmumu glābj, tad tas (a) rada perversu motivāciju un (b) ir pretrunā kapitālismam kā tādam. (a) perversā motivācija – uzņēmumiem tiek radīta vēlme kļūt tik lieliem cik var, aizņemties cik daudz vien var, lai tad nāk ASV valdība un glābj tos tikko viņi ir sūdos. Un (b) kapitālismā privātie uzņēmumi pelna un zaudē atkarībā no saviem lēmumiem, bet šajā gadījumā kad uzņēmums pelnīja, tad īpašnieki un vadība normāli uzvārījās, bet tikko iestājas sūdi, tā par visiem sūdiem maksā nodokļu maksātāji nevis viņi paši.

    No otras puses, ja šo uzņēmumu neglābtu, tad ciestu ārkārtīgi daudz citu uzņēmumu un privāto personu, kā arī tas radītu globālus satricinājumus finanšu sistēmā, kas būtu dārgi un visvairāk ciestu tie, kas galīgi nav vainīgi.

    Pamatā dilemma Federālo rezervju un ASV Valsts kases džekiem bija starp kapitālisma principiem un humānismu. Viņi protams, izvēlējās humānismu, bet man būtu baigais kārdinājums pastāvēt uz kapitālisma principiem…

  6. jurgonkuls Says:

    Bet kurā brīdī tāda investīciju banka saprot, ka nu ir cauri? Tad, kad nav vairs likvīdu līdzekļu saistību segšanai? Vai kad visiem visiem jau ir parādā?

    Un kā tad paliek – visi, kuru naudiņas viņi menedžēja, tagad var no tās atvadīties pavisam un uz visiem laikiem? Vai tad tur šobrīd piķa nemaz nemaz nav? Nu kautvai kautkādus assetus tak beigās iztirgos?

  7. dzanis Says:

    Redzi tāda investīciju banka vienmēr visiem ir parādā 🙂

    Bet tas brīdis principā pienāk tad, kad nav likvīdu līdzekļu un tad, kad tiek apzināti zaudējumi. Savukārt, zaudējumus dažreiz sanāk apzināt lēnām (piemēram bankai pieder tāds finanšu instruments kā MBO [Mortgage Backed Obligations] 100 milj.$ vērtībā, kas reāli ir piemēram tūkstoš hipotekārie kredīti (katrs pa 100 000$). Ja varbūt gada sākumā banka domāja, ka nu moš 10% no džekiem to kredītu neatdos, tad tā instrumenta vērtība bija 90 milj.$.; paiet pusgads un sāk izskatīties ka puse džeku neatdos un ‘hutum!’ instrumenta vērtība nokrīt par 40milj.$ un bankai attiecīgi 40 milj. zaudējumi). Tas arī principā izraisa bankrotu – kad aktīvi ir mazāki nekā saistības.

    Nu no zaudētās naudas var atvadīties pavisam un uz visiem laikiem, ala “Dārgā Hansabanka, to pusotru miljardu, ko mēs no jums aizņēmāmies, mēs aizdevām cilvēkiem, kuriem nav darba un nekas nepieder. Viņi to iztērēja un vairs nevar atdot. Līdz ar to mēs to jums neatdosim. Ar cieņu, Lehman Brothers” :))))))). Bet nu protams kautkādu daļu atpakaļ atgūs (hipotēku un zemes banka piemēram paredz atgūt 30% no ieguldījuma).

  8. dzanis Says:

    Par pašu problēmu avotu, subprime debts, ir ļoti izsmeļošs un skaidrojošs video no 2 Johns – ja neesat vēl redzējuši noteikti noskatieties 🙂

  9. dzanis Says:

    Bet nu pamatproblēma ir likviditāte. Šodien rinda centrālo banku nolēma izsviest tirgū 180 miljardus dolāru (kas tiek izsniegti komercbankām, lai viņas turpina aizdot naudu viena otrai un patērētājiem). Tas kā parasti mazliet šobrīd uzmundrina akciju tirgus, bet nu nevar zināt kas būs vēl priekšā.

    Piemēram, kas rīt notiks Krievijas akciju tirgū… aizvakar tas zaudēja 20% savas vērtības; vakar un šodien tas bija slēgts, un tad rīt būs vai nu slikti vai ļoti slikti.

  10. jurgonkuls Says:

    Un šitais mani arī vienmēr interesējis – kā tas tehniski notiek, kad centrālās bankas izsviež tirgū naudu?

  11. dzanis Says:

    Tehniski tas notiek tā, ka viņas aizdod naudu komercbankām. Tā kā centrālās bankas ir arī naudas izdevējas, tad centrālā banka izdomā – hmm, izdodam vēl 10 miljardus $. Un tad viņa aizdod šo naudu komercbankām (kuras labprāt aizņemas, jo no CB parasti ir zemākas likmes nekā bankām iznāk maksāt par noguldījumiem). Un tad teorētiski komercbankas šo naudu laiž tālākā apritē aizdodot uzņēmumiem/privātpersonām un savstarpēji citām bankām…

    Tā ir tāda sliktā scenārija risināšana, kurā bankas baidoties par citu banku drošību un savu likviditāti vairs nevēlas viena otrai aizdot naudu. Kā rezultātā strauji pieaug starpbanku aizdošanas likmes (EURIBOR un LIBOR), kas tad attiecīgi nepatīkami atsaucas uz pilnīgi visiem privātajiem un korporatīvajiem aizņēmējiem.

    Kas arī ir tieši tas, kas līdz vakardienai notika: Vakar 6 mēnešu EURIBOR sasniedza 5.2 % (augstākā likme 9 gados, tiesa gan viņa jau visu septembri bija augsta 🙂 ) un vienas dienas LIBOR šonedēļ pieauga no 2% līdz 10%, kas ir fantastiski daudz.
    [http://www.db.lv/Default2.aspx?ArticleID=0d574fab-d8a0-4446-a0fc-85e297f9ace6]

  12. viesturs Says:

    jurgji chau. es nezinaju ka tevi sakomunicet., bet tu uzdod man uz meilu viesturs.ignatans@gmail.com. atradaas ta shtelle ko tu toreiz prasiji

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s


%d bloggers like this: