Zelta šprice jeb Only in America jeb Eksperta viedoklis.

by

Tā kā uzskatu, ka Džaņa komentāri ir pelnījuši lielāku redzamību, atļaušos tos pārpublicēt rakstā.

Nu tad tādā cēloņsakarību secībā ātri pārstāstīšu notikumus
Pēdējās nedēļas laikā finanšu tirgi piedzīvoja trīs upurus – divas no top 5 ASV investīciju bankām pazuda no tirgus un pasaules lielākā apdrošināšanas kompānija AIG [American Insurance Group] (pēc dažiem novērtējumiem tā ir lielākā finanšu kompānija pasaulē un 18. vispār lielākā kompānija).
Kapēc: abas investīciju bankas bija [netieši] aizdevušas naudu cilvēkiem, kas to nespēj atdot. AIG arī bija darījusi to pašu, kā arī šī kompānija apdrošina lielu daļu no visiem ASV un Eiropas kredītiem, kas finanšu problēmu ietekmē kļuva ’slikti’.
Kas notika: Šo pirmdien viena investīciju banka (Lehman Brothers) paziņoja par bankrotu un otra (Merill Lynch) paziņoja, ka par lētu naudu (50 mljrd$) ir pārdevusies komercbankai (Bank of America).
AIG arī bija uz bankrota robežas, bet ASV valdība nolēma, ka tā ir ‘too big to fail’ un šo uzņēmumu nacionalizēja (aizdodot 85 mljrd$ pret 80% akciju). AIG bankrota gadījumā, bez apdrošināšanas paliktu ne tikai mašīnas un mājas ASV un Eiropā bet arī simtos miljardu vērti aizdevumi bankām un uzņēmumiem, kas savukārt radītu baigo stresu par riskantajiem aizņēmumiem.
Kas notiks: Tiešās un noteiktās sekas ir un būs, ka (A) visi, kam bija ieguldījumi Lehman Brothers zaudēs naudu, to skaitā arī Latvijas Hipotēku bankai bija pāris miljonu ieguldījumi, kā arī Zviedrijas bankai Swedbank (mūsu hanzenes mamma) bija lieli ieguldījumi šajā investīciju bankā, kas daļēji tagad izkūp gaisā. Un (B) pārējās bankas baidīsies viena otrai aizdot naudu, kā rezultātā celsies procentu likmes un visi, kam ir kredīti maksās vairāk procentu maksājumos. LIBOR jau vakar pieauga līdz rekordam pēdējo gadu laikā.

Netiešās sekas:
Pirmkārt, tālāk ir bažas par abām palikušajām investīciju bankām (Goldman Sachs un Morgan and Stanley), cik lielos sūdos tās ir;
Otrkārt, visiem ir bažas par rindu citu lielu finanšu institūciju ASV un Eiropā, ka tās var tālāk bankrotēt (šonakt Lloyds izglāba Lielbritānijas lieāko hipotekāro aizdevēju HBOS no bankrota);
Treškārt, tālāk finanšu tirgi bažījas, kā tas atsauksies uz pārējiem uzņēmumiem un visas pasaules biržu indeksi šonedēļ ļoti nokritās;
Globāli tās visas ir sliktas ziņas, jo vedina uz tendencēm kredītprocentu kāpumā (kas savukārt samazina investīcijas, patēriņu un uzņēmumu rentabilitāti) un paaugstina visas ASV finanšu sistēmas risku.

Man tajā visā īpaši interesanta liekas AIG glābšanas morālā dilemma ar ko jāsaskaras ASV Federālo rezervju džekiem:
No vienas puses, ja šo uzņēmumu glābj, tad tas (a) rada perversu motivāciju un (b) ir pretrunā kapitālismam kā tādam. (a) perversā motivācija – uzņēmumiem tiek radīta vēlme kļūt tik lieliem cik var, aizņemties cik daudz vien var, lai tad nāk ASV valdība un glābj tos tikko viņi ir sūdos. Un (b) kapitālismā privātie uzņēmumi pelna un zaudē atkarībā no saviem lēmumiem, bet šajā gadījumā kad uzņēmums pelnīja, tad īpašnieki un vadība normāli uzvārījās, bet tikko iestājas sūdi, tā par visiem sūdiem maksā nodokļu maksātāji nevis viņi paši.
No otras puses, ja šo uzņēmumu neglābtu, tad ciestu ārkārtīgi daudz citu uzņēmumu un privāto personu, kā arī tas radītu globālus satricinājumus finanšu sistēmā, kas būtu dārgi un visvairāk ciestu tie, kas galīgi nav vainīgi.
Pamatā dilemma Federālo rezervju un ASV Valsts kases džekiem bija starp kapitālisma principiem un humānismu. Viņi protams, izvēlējās humānismu, bet man būtu baigais kārdinājums pastāvēt uz kapitālisma principiem…

Advertisements

Birkas: , , ,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s


%d bloggers like this: